Iegremdēšanās sevī jeb veiksmīgas terapijas noslēpums

Šeit es sākšu ar nelielu apskatu pētījumiem, kas veicināja Fokusinga metodes atklāšanu. Pēc tam es īsā veidā raksturošu pašu procesu. Manis teiktais atsauksies uz Gendlin, (1969).

Pētījumu mērķis bija saprast, kas ir raksturīgs veiksmīgai psihoterapijai, kas to padara par veiksmīgu. Autori (van der Veen, Stoler, Tomlison, Hart, Rogers, Gendlin), analizējot terapijas sesiju ierakstus, mēģināja atrast kopsaucēju tām terapijas sesijām, kuras tika atzītas par veiksmīgām gan no klienta, gan no terapeita, gan no psihometrisku skalu perspektīvas. Laika gaitā šie centieni noveda pie fokusinga definēšanas.

Sākotnēji, ierakstu analīze vēstīja, ka veiksmīgām terapijas sesijām ir raksturīgs augsts “pieredzēšanas līmenis” (experiential level). To mērīja pēc “Pieredzēšanas skalas” (Experiencing Scale), kurai ir septiņas iedaļas. Katra visai precīzi raksturo to, kas klausītājam (visbiežāk analīzi veica studenti) ir ierakstā jāsaklausa, lai ierakstu ievietotu kādā no šīm septiņām iedaļām. Rezultātā tika secināts, ka neveiksmīgām terapijas sesijām bija raksturīgs zems pieredzēšanas līmenis, kamēr veiksmīgai terapijai – augsts pieredzēšanas līmenis. Viens no šo pētījumu tālākajiem mērķiem bija definēt tādu verbālu izpausmi, kas būtu raksturīga augstam pieredzēšanas līmenim, kad terapijas klients lieto “svaigu”, nesagatavotu runu, lai paustu tajā brīdī notiekošo.  Paustu tieši šī brīža plūstošo pieredzi, kā klients nokļūst no viena teiktā pie nākamā tiešā veidā atsaucoties uz izjusto. Šis ir visai atšķirīgi no intelektualizēšanas, kustību no koncepta uz konceptu vai vienkārši situāciju vai emociju atstāstīšanas. Tas ir kā “runāt no”, nevis “runāt par”.

Terapeiti jau pirms šiem pētījumiem uzskatīja, ka intelektualizēšana un atstāstīšana paredz neveiksmi, kamēr “strādāšana caur” paredz veiksmīgus rezultātus. Bet, kas šī “strādāšana caur” īsti ir nekad vēl nebija definēts. Šeit tika definēts Fokusings.  Tika ierosināts pētīt fokusinga instrukcijas efektus uz pieredzēšanas līmeni, kas, savukārt, kā iepriekš minēts, tika atzīts kā veiksmīgas terapijas indikātors.

Iepriekš minētie pētījumi bez pieredzēšanas līmeņa nozīmības atrada arī to, ka analizēto terapiju laikā pieredzēšanas līmenis nemainījās. Autori varēja paredzēt terapijas iznākumu skatoties ierakstu no terapijas sākuma, vidus vai beigām. Ja terapijas procesa sākumā pieredzēšanas līmenis bija zems, tas parasti neauga. Šis norādīja, ka terapeiti nav bijuši efektīvi ar tiem pacientiem, kuriem pašiem jau nav augsts pieredzēšanas līmenis. Lielākā daļa šo terapeitu tika trenēti ar pieņēmumu, ka iemācīt klientam, kā veikt terapiju ir neiespējami. Tādēļ tika uzsākta tieša veida Fokusinga kā prasmes mācīšana. Fokusings nav skala, kā pieredzēšanas līmenis. Tā ir tieša un pēkšņa pāreja no runāšanas un domāšanas uz izjustu ķermenisku problēmas versiju.

Zemāk atrodamās instrukcijas ir formātā, kurā tās tika piedāvātas pētījumos. Kopš tā laika šī prakse ir attīstījusies un, to mācot, es izmantotu citādu piegājienu. Par šo praksi ir atrodamas arī grāmatas, kuras nedaudz atšķiras veidā, kurā šis process tiek komunicēts. Tomēr šī procesa esence ir jūtama arī šajā instrukcijā. Manuprāt, šī ir saīsināta versija, bet tā ļaus nedaudz vairāk saprast, par kādu procesu ir runa.

Fokusinga instrukcija pētījumos:

30 Sekundes:

Uz brīdi vienkārši apstājies un atbrīvojies…

Tad iekšienē vērs savu uzmanību uz vietu, kur tu parasti jūti bēdas, prieku un bailes…

Vēršot uzmanību uz šo vietu, uzdod sev jautājumus “Kā man šobrīd iet?” “Kā es jūtos?” “Kas šobrīd manā pieredzē ir pats nozīmīgākais?”

Ļauj atbildēm atnākt jebkādā formā.

 

10 Sekundes:

Ja starp lietām, par kurām Tu tikko iedomājies ir kāda nozīmīga personiska problēma, turpini ar to. Citādi, izvēlies nozīmīgu personisku problēmu, ar ko darboties. Šai problēmai ir jābūt patiesi nozīmīgai tavā uztverē.

 

30 Sekundes:

  1. Protams, šai problēmai ir daudz šķautņu. Pārāk daudz, lai izvērtētu katru no tām. Tomēr Tu vari sajust visas šīs šķautnes kopā. Vērs savu uzmanību tur, kur Tu parasti sajūti lietas (kā pirmajā solī). Tur Tu vari izjust, kā visa šī problēma jūtas. Ļauj sev sajust to visu.

 

1 minūte:

  1. Kamēr Tu izjūti visu šo problēmu kopumā, Tu varētu ievērot, ka parādās kāda īpaša sajūta. Pievērs tai uzmanību un paliec ar šo īpašo sajūtu.

1 minūte:

  1. Turpini sekot šai vienai sajūtai. Neļauj tiem būt tikai konceptuāliem vārdiem un attēliem. Gaidi un ļauj vārdiem un attēliem nākt no šīs sajūtas.

1 minūte:

  1. Ja šī sajūta mainās, kustās, atļauj tai. Lai ko tā arī darītu, seko šai sajūtai un vērs visu savu uzmanību uz to.

1 minūte:

  1. Tagad, paņem to, kas ir svaigs vai jauns tajā, kā Tu izjūti to šobrīd… Nesteidzies.

Tieši tā kā Tu to sajūti, mēģini atrast jaunus vārdus vai attēlus, kas raksturotu Tavu šī brīža sajūtu.  Tur nav jābūt nekam tādam, ko Tu pirms tam nezināji. Jauni vārdi strādā vislabāk, bet veci vārdi var derēt tik pat labi. Nozīmīgākais ir atrast vārdus vai attēlus, kas raksturo svaigo/jauno Tavā šī brīža pieredzē.

1 minūte:

  1. Ja šie vārdi vai attēli nes jaunas pārmaiņas, ievēro tās. Paliec ar tām. Ļauj vārdiem vai attēliem mainīties līdz tie jūtas precīzi, raksturojot Tevis izjusto.

1 minūte:

Tagad Tev ir nedaudz laiks, ko izmantot, kā vien Tu vēlies un tad mēs apstāsimies.

 

 

 

 

Gendlin, E. T. (1969). Focusing. Psychotherapy: Theory, Research & Practice, 6(1), 4–15. https://doi.org/10.1037/h0088716

/by